Mūsdienās kompozītmateriāli plaši tiek izmantoti inženierijā un būvniecībā, kā arī kompozīti tiek uzskatīti par nākotnes materiāliem. Daudzās nozarēs tradicionālie materiāli tiek aizvietoti ar kompozītiem. Neskatoties uz plašu kompozītmateriālu izplatību, joprojām notiek konstrukciju neprognozētas sabrukšanas. Viens no iemesliem ir grūtības savlaicīgi diagnosticēt vai paredzēt materiālu mehānisko īpašību agrīnas izmaiņas. Līdz ar to rodas nepieciešamība izstrādāt agrīnas sabrukšanas diagnostikas metodes. Kompozītmateriālu sabrukšanas sākumu efektīvi var atpazīt, izmantojot in situ metodes noslogošanas laikā. Projektā tiek izstrādātas jaunas metodes agrīnas sabrukšanas detektēšanai, izmantojot divas pieejas.

Pirmā metode izmanto fotoelektronu emisijas mērījumus materiāla mehāniskās deformācijas laikā. Sabrukšanas laikā no materiāla virsmas tiek emitēti elektroni. Enerģija, kas nepieciešama, lai elektrons emitētu no materiāla virsmas, tiek piegādāta elektronam plaisas veidošanas rezultātā. Lai palielinātu elektronu emisijas strāvu, sabrukšanas vieta papildus tiek apgaismota ar ultravioletas gaismas fotoniem. Fotoemisijas metode ļauj pētīt materiālu agrīno sabrukšanu, vērojot virsmas elektronisko īpašību izmaiņas mikro un nano plaisu veidošanas rezultātā.

1lv

Otrā metode izmanto kompozītmateriāla bojātās vietas nokrāsošanu. Materiālā tiek ievadītas divu veidu mikrokapsulas – ar krāsvielu un krāsas attīstītāju. Lokālās pārslodzes gadījumā mikrokapsulu apvalki pārplīst, krāsviela ķīmiski reaģē ar krāsas attīstītāju, tādējādi nokrāsojot bojāto vietu. Šī metode ļauj vienkāršot konstrukciju tehniskā stāvokļa kontroli un samazināt laiku, kas nepieciešams lielu plātību tehniskai apsekošanai.

2lv3lv4lv

Abas metodes tiks verificētas, ņemot vērā uzņēmumu, kuri nodarbojas ar polimēru kompozītu testēšanu un ražošanu, mērķus un vajadzības. Rezultātā tiks izstrādātas rekomendācijas metožu izmantošanai uzņēmumos.